Vai Rīga ir gatava kritiskiem laikapstākļiem? Situāciju skaidro eksperts

Raimonds Kasparinskis uzsver, ka vēl šodien nav pietiekamu pētījumu, lai saprastu, kas mūs varētu sagaidīt nākotnē, jo nepietiek tikai fiksēt meteoroloģiskos elementus. Lai izprastu izmaiņas dabā, ir jāpēta sinoptiskie procesi. Turklāt neesot zināms, kāds bija vēja ātrums dažādās vietās, kur plosījās vētra un ar saknēm no zemes izrāva kokus, jo Latvijā ir maz meteoroloģisko novērojumu staciju.

Foto: Vēja radītie mežu postījumi Tukuma novadā

Taču ir skaidrs viens, pēc vairākiem negaisiem, kas brāzās pāri Latvijai pēdejās nedeļās, noprotams, galvaspilsēta nav gatava plūdiem, spēcīgam vējam un krasām temperatūras maiņām.

"Rīga nav piemērota spēcīgiem nokrišņiem. Vidusjūras un Melnās jūras cikloni ātri izveidojas un atnes spēcīgus nokrišņus. Gaisa masu pietuvošanās no dienvidiem liecina, ka dabas procesi mainās," plašāku pētījumu nepieciešamību pamato Raimonds Kasparinskis.

Lai arī liela daļa cilvēku sociālajos tīklos dalās ar pārdomām, ka karstums, kāds novērots 2019. gada vasarā, nav bijis vēl nekad, tomēr kā stāsta profesors Raimonds, novērotie karstuma viļņi un pērkona negaisu sistēma nav nekas ārkārtējs.

"Karsta laika periodi bijuši arī agrāk, es negribētu celt paniku." 

Pētnieks saka, ka jārēķinās ar tendenci – ziemas periods samazināsies, bet rudenīgs laiks turpināsies ilgi, pavasaris iestāsies agrāk, bet sekos aukstuma viļņi.

Pētot nokrišņu daudzumu, iezīmējas tendence: nokrišņu daudzums un ļoti stipru nokrišņu biežums ir pieaudzis.

Iepriekš lietusgāzes bija īslaicīgas, bet tagad redzam, ka lietus ir intensīvāks – gāž gluži kā ar spaiņiem.

Analizējot vēsturisko informāciju no sinoptiskajām kartēm, var secināt, ka pagājušā gadsimta vidū mākoņi neveidojās tik augsti kā mūsdienās, bet tagad veidojas. Arī vētras mūsu teritorijā nākotnē gaidāmas biežāk.

Tomēr izmaiņas ir novērojamas, ja, piemēram, novembri sauca par vētru mēnesi, tagad decembrī un janvārī var sagaidīt orkānus. Kādreiz augusts bija sauss mēnesis, tagad augustā ir plūdi, piemēram, kā aizpērn Latgalē. Arī virpuļviesuļi vasarā ir normāli parādība.

Foto: Negaiss Rīgā

Nākotnē vētras, negaiss, sausums, karstuma un aukstuma viļņi, mūs sagaida biežāk un izteiktās, tā uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Novērojot vētru radītos postījumus Latvijā pēdējās nedēļas laikā ir skaidrs, ka Latvijā nopietni jāsāk domāt par meteoroloģisko staciju izveidi, kā arī jābrīdina cilvēki, lai cietušo šādos apstākļos būtu mazāk.

"Jāuzlabo, piemēram, vēja ātruma mērījumi, kas ļautu labāk pasargāt cilvēkus. Nākamgad plānots sākt brīdinājuma sistēmas un iedzīvotāju apziņošanas pilnveidošanu. Vētras precīzi prognozēt nav iespējams, jo tās ir nestabila sistēma. ASV investē milzīgus resursus, bet dabas spēki ir neiedomājami spēcīgi," stāsta eksperte.

Domājot par izmaiņām pilsētvidē, kas jāveic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam. 

Ilze Prūse stāsta, ka tajā ir ieteikti risinājumi, kā pilsētām tikt galā ar īsiem, intensīviem nokrišņiem.

Tomēr Rīgas skaisto un seno mantojumu nevarēs pārbūvēt, tā tas esot visā Eiropā.

Foto: Miglas žēlots rīts Tukumā pēc vētras