Iespējams, ka 2019. gads būs siltākais gads Latvijas vēsturē

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pexels

2019. gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (PMO).

Pēdējo piecu un desmit gadu vidējā globālā gaisa temperatūra gandrīz noteikti būs visaugstākā novērojumu vēsturē, savukārt 2019. gads, visticamāk, būs otrais vai trešais siltākais gads.

PMO provizoriskajā ziņojumā par globālā klimata stāvokli teikts, ka 2019. gadā no janvāra līdz oktobrim vidējā gaisa temperatūra bija 1,1 grādu virs pirmsindustriālā perioda vidējās temperatūras. Oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā 2018. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni – 407,8 daļas uz miljonu, un 2019.gadā tā turpināja pieaugt.

Arktikas ledus daudzums jūrās šā gada septembrī bija otrais mazākais kopš sākti mērījumi ar satelītiem, bet oktobrī - vismazākais.

Karstuma viļņi arvien vairāk ietekmē cilvēku veselību un veselības aprūpes sistēmas, it īpaši valstīs ar augstāku sabiedrības novecošanos, urbanizāciju un nevienlīdzību, uzsver PMO.

Klimata mainīgums un ekstremāli laika apstākļi ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem nesenajam bada pieaugumam pasaulē un viens no galvenajiem nopietnu krīžu cēloņiem.

No 2019. gada janvāra līdz jūnijam reģistrēta vairāk nekā desmit miljonu cilvēku pārvietošana ekstremālu laika apstākļu, piemēram, tropisko ciklonu, dēļ.

Pilnais ziņojums par klimata stāvokli 2019. gadā tiks publicēts 2020. gada martā.

Latvijā 2019. gada janvāra - novembra vidējā gaisa temperatūra bija +8,7 grādi, tādējādi šis gads pagaidām ir siltākais novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Ņemot vērā prognozes decembrim, pastāv liela iespēja, ka šis gads kļūs par pašu siltāko vai dalīs šo titulu ar 2015. gadu.

Jau ziņots, ka iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra no janvāra līdz novembrim Latvijā bija pērn, kad tā sasniedza +8,4 grādus, tomēr samērā vēsā decembra dēļ 2018.gads nebija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Vissiltākā - 2015. - gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,8 grādi, bet no janvāra līdz novembrim temperatūra caurmērā bija +8,3 grādi - četras grāda desmitdaļas zemāka nekā šogad.

Šogad tikai janvārī un jūlijā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu, savukārt februāris bija pat 4,5 grādus siltāks nekā ierasts. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi jeb 3,8 grādi virs normas kļuva par siltāko jūniju Latvijas novērojumu vēsturē.

Pagājušais gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē, kā arī kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par trešo siltāko.

Šogad Latvijā jau ir pārspēti vairāk nekā 280 maksimālās un 60 minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Šis gads ar vidēji 575 milimetriem nokrišņu pagaidām ir bijis nedaudz sausāks par normu, rudens sezonai esot vienīgajai, kas bija mitrāka par normu.

Uz augšu