Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris. Vai sniegu un salu vēl piedzīvosim?

FOTO: www.pexels.com

Kopš 9. februāra visā Latvijā ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, piekrastes rajonos tam nomainot meteoroloģisko rudeni. Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974.- 1975. gada un 1991. - 1992. gada ziemas. Arī pārējos reģionos, kuros novembra beigās iestājās meteoroloģiskā ziema, turpmākajos mēnešos gaisa temperatūra lielākoties bija virs 0, vēstīts Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā.

Pēc aktuālajām prognozēm turpmākajās nedēļās vēl gaidāms neliels sals un februāra pēdējās dienās lielākajā daļā valsts zemi pārklās sniega sega. Tomēr, neskatoties uz ziemīgākiem laika apstākļiem tuvākajā laikā, diezgan droši var apgalvot, ka šī ziema (decembris-februāris) būs siltākā novērojumu vēsturē.

Kalendārā ziema (decembris-februāris) pagaidām diezgan droši ir siltākā novērojumu vēsturē ar vidējo gaisa temperatūru +2,7°C (1,7°C virs 1924./25. gada rekorda).

Lai šī ziema nekļūtu par siltāko novērojumu vēsturē, atlikušajās februāra dienās vidējai gaisa temperatūrai Latvijā jābūt -9°C vai zemākai. Arī atsevišķi katrs no ziemas mēnešiem šoziem ir rekordsilti – decembris bija 3. siltākais, janvāris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, bet februāris ar vidējo gaisa temperatūru +2,1°C līdz šim ir 2. siltākais, dalot šo godu ar 1989. gada februāri.

Laika apstākļi prognožu datos februāra pēdējai nedēļai un marta pirmajai nedēļai iezīmējas ar nedaudz atšķirīgiem laika apstākļiem nekā aizvadītajos kalendārās ziemas mēnešos.

Lai gan kopumā Latvijā šajā periodā neiestāsies ilgstoši stabili ziemas laika apstākļi, tomēr diennakts vidējā temperatūra vismaz Vidzemē un Latgalē vairākas diennaktis pēc kārtas būs zemāka par 0 grādiem, atsevišķās diennaktīs arī Kurzemē un Zemgalē pieturēsies neliels sals. Ierastos dienvidu, dienvidrietumu vējus biežāk nomainīs ziemeļu puses vēji. 

Zemes virsmu teritorijas lielākajā daļā februāra pēdējās nedēļas vidū pat pārklās sniega sega, jo laika apstākļus vēl aizvien noteiks ciklonu darbība, un mūsu reģionu šķērsos nokrišņu zonas, dažubrīd nesot, iespējams, pat intensīvu snigšanu. Vietām tā varētu saglabāties vēl arī marta sākumā.

Februāra beigās un marta sākumā, kā jau minēts iepriekš, aizvien mūsu reģionā saglabāsies aktīva ciklonu darbība, nedaudz mainīsies tikai to trajektorija – ciklonu centri virzīsies vairāk uz dienvidiem, līdz ar to Eiropā plašākās teritorijās īslaicīgi no ziemeļiem varēs ieplūst vēsākas gaisa masas. 

Ciklonu aktivitāte varētu mazināties marta vidū, kas ļautu iestāties salīdzinoši sausākam un saulainākam periodam. Valdot rietumu, ziemeļrietumu vējiem, kopumā gaidāms, ka gaisa temperatūra marta vidū un otrajā pusē būs virs normas, tomēr novirzes nebūs tik lielas kā janvārī un februārī, kad sasniedza pat 5-7 grādus – šajā periodā visdrīzāk vēl nenotiks ļoti strauja pavasara siltuma ienākšana Latvijā.

Uz augšu