2020. gada pavasarī sausākā vieta valstī bija Rīga, bet mitrākā - Rēzekne, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.
Marta, aprīļa un maija nokrišņu summa galvaspilsētā bija 68,6 milimetri jeb 52% no normas, savukārt Rēzeknē lietus un sniega kopējais daudzums sasniedza 184,4 milimetrus - 146% no normas.
Krietni mazāk nekā ierasts nokrišņu pavasarī bija ne tikai Rīgā, bet arī citviet valsts vidienē - Zemgalē un Vidzemes rietumos. Arī Liepājas pusē nokrišņu daudzums nepārsniedza 75% no normas. Savukārt Ziemeļkurzemē, Vidzemes austrumos un Latgalē lija un sniga vairāk nekā vidēji citos gados.
Valstī vidēji pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija 112,6 milimetri, kas ir 8% zem sezonas normas.
Ņemot vērā silto pavasara sākumu, sezonas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,0 grādi jeb četras grāda desmitdaļas virs daudzu gadu vidējā rādītāja. Marts bija sestais siltākais novērojumu vēsturē, tam sekoja vēss aprīlis, savukārt maijā temperatūra noslīdēja teju divus grādus zem normas.
Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija -10,3 grādi 23. martā Daugavpilī un Zosēnos. Maksimālā gaisa temperatūra reģistrēta 26. maijā Skrīveros un 27. maijā Staļģenē, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +22,0 grādiem.
Pavasarī kopumā tika pārspēti 30 siltuma un pieci aukstuma rekordi.
Ar vidējo vēja ātrumu 3,7 metri sekundē pavasaris Latvijā bija 0,5 metrus sekundē vējaināks par normu. Vēja ātrums lielāks par normu bija teju visā valstī, Ventspilī - pat 2,4 metrus sekundē virs normas, sasniedzot 6,4 metrus sekundē.
Bauskas apkaimē pavasaris kļuva par vējaināko kopš šādu novērojumu sākuma 1966. gadā, arī novērojumu stacijā "Jelgava", kas tagad atrodas Staļģenē, reģistrēts vējainākais pavasaris, - sezonas vidējais vēja ātrums sasniedza 4,2 metrus sekundē. Ventspilī un Alūksnē 2020. gada pavasaris kļuva attiecīgi par otro un trešo vējaināko novērojumu vēsturē.